Darbojoties Āfrikā, Latvijas uzņēmums pirmoreiz tiek pie piekļuves Pasaules Bankas finansējuma garantijām

Nereti dzirdam, ka Latvijai pietrūkst sava “Nokia”, kas savulaik strauji kāpināja Somijas ekonomikā radīto vērtību. Klausāmies, ka mūsu ekonomika stagnē, jo mūsu uzņēmējiem pietrūkst ambīciju. Taču arī Latvijā atrodami uzņēmumi ar globālas darbības ievirzi. Viens no tādiem ir “LIONPRO Group”, kas vienlaikus arī ir viens no Eiropas līderiem pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu tirdzniecībā un cita starpā izceļas ar to, ka pirmais no mūsu valsts uzņēmumiem ir ticis pie iespējas izmantot Pasaules Bankas finansiālu atbalstu. Par to, kā radusies biznesa ideja un kāda ir specifika, strādājot Latvijas uzņēmumiem ļoti svešos tirgos, stāsta kompānijas valdes priekšsēdētājs Jānis Kuļikovskis.

Jūsu uzņēmuma bizness aizsākās vēl pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados? Kā radās ideja par tā veidošanu?

Es neesmu šīs idejas autors. Idejas autors ir mana mamma. Viņa 1994. gadā sāka strādāt kādā Zviedrijas uzņēmuma pārstāvniecībā. Šis uzņēmums nodarbojās ar to, ka piedāvāja Zviedrijas ražotājiem izplatīt savu produkciju Baltijas un bijušā padomju bloka valstīs. Starp šiem uzņēmumiem bija ne tikai pārtikas, bet arī dzīvnieku barības ražotāji. Mana mamma sāka sadarboties ar šiem ražotājiem un izplatīt viņu produkciju
Baltijas valstīs.

Laika gaitā šie ražotāji nāca ar iedrošinošu ideju: kādēļ tu strādā kādam, varbūt nodibini pati savu uzņēmumu, mēs tevi atbalstīsim.

Viņa to arī izdarīja un sāka fokusēties uz dzīvnieku barības sastāvdaļu tirdzniecību, piedāvājot Skandināvijas produkciju Baltijas valstīs, Baltkrievijā un Ukrainā. Ap divtūkstošo gadu sākumu, kad tikko kā biju pabeidzis augstskolu, arī es iesaistījos šajā biznesā. Lielākā mērā tas notika ap 2007. – 2008. gadu, bet mans uzdevums bija fokusēties ne vairs uz pieminētajiem, bet citiem pasaules reģioniem.

Mans lielais atklājums bija Āzijas reģions. Tolaik visi saprata, ka tas ir tirgus ar milzīgu potenciālu, kur pirkt un pārdot. Laikam ejot, mēs esam izveidojuši uzņēmumu, kurš ir kļuvis par starptautiska mēroga dzīvnieku sastāvdaļu tirdzniecības uzņēmumu. Runājot pasaules notikumu kontekstā, ir jāpiebilst, ka šobrīd vērojama tendence ražošanai migrēt uz dienvidiem.

Amerikā no Ziemeļamerikas uz Dienvidameriku, Eiropas un Āfrikas kontekstā mēs redzam, ka Eiropa ražo aizvien mazāk un aizvien vairāk ražošana pārceļas uz Āfriku.

Arī Āzijā notiek kaut kas līdzīgs. Šī virzība lielā mērā sakrīt ar mūsu darbošanās ģeogrāfiju – Dienvidaustrumu Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā. Mūsu fokuss ir uz jaunattīstības valstīm. Atsevišķās no tām mēs palīdzam veidot lopbarības ražošanas sektoru.

Dažas no šīm valstīm ir ļoti maz attīstītas. Tur mēs izveidojam ne tikai infrastruktūru, ar kuras starpniecību piedāvājam produktus par konkurētspējīgām cenām, bet mēs šajās valstīs ieejam ar zināšanām un mācām vietējiem lauksaimniekiem, kā veikt uzlabojumus, lai galarezultātā šajās valstīs veicinātu pārtikas pieejamību. Āfrikā mūsu fokuss ir reģions, kas atrodas lejpus Sahāras tuksneša. Bieži vien mēs tur izveidojam infrastruktūru no sākotnējām piegādēm līdz gala patērētājam.

Vai varat pastāstīt vairāk, kā izpaužas jūsu biznesa būtība?

Produkti, ar ko mēs strādājam, ir dzīvnieku barības sastāvdaļas. Mūsu pamatprodukts ir atkritumu pārstrādes galaprodukts. Piemēram, viens no gaļas izstrādājumu tapšanas posmiem ir kautuves un gaļas pārstrādes uzņēmumi. Dzīvnieks pēc izaudzēšanas nonāk kautuvē, kur tiek sadalīta tā gaļa. Tas, ko neapēd cilvēks, – kauli, kājas, galvas – nonāk specializētās pārstrādes rūpnīcās, kur tiek iegūti divi pamatprodukti – pārstrādātas olbaltumvielas un dzīvnieku tauki. Dzīvnieku tauki gandrīz pilnā apmērā tiek novirzīti biodegvielas ražošanai, savukārt otrs komponents, pārstrādātās olbaltumvielas, ir ļoti augstas kvalitātes olbaltumvielu avots dzīvnieku barībai. Mūsu bizness specializējas tieši pārstrādāto olbaltumvielu segmentā, kur esam viens no lielākajiem uzņēmumiem Eiropā. Patlaban tuvojamies 20% no kopējā
Eiropas Savienības eksporta šajā produktu grupā.

Cik liels ir jūsu uzņēmuma apgrozījums?

Pagājušajā gadā tas bija ap 60 miljoniem ASV dolāru jeb apmēram 57 miljoni eiro. Šogad plānojam, ka varētu sasniegt 80-100 miljonu apgrozījumu. Tas gan ir tikai strādājot ar pieminēto nišas produktu. Taču, kā jau minēju, mēs sākam veidot infrastruktūru, iekļaujot piedāvājumu arī no citiem produktiem, piemēram, kukurūzas, sojas un dažādiem graudu pārstrādes atlikumiem, kuri tiek izmantoti dzīvnieku barībā.

Jūsu bizness zināmā mērā ir saistīts arī ar Āfrikas reģionu, kurš ir sociāli un politiski ļoti nestabils, tostarp zināms ar dažādām “Islāma valsts” un citu funda mentālistu aktivitātēm. Cik prognozējama ir biznesa attīstīšana šādā reģionā? Ar ko ir jārēķinās Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas tur sākt biznesu?

Mēs izvairāmies no ļoti augstiem riskiem, kuri varētu būt saistīti ar “Islāma valsti” vai terorismu. Valstīs, kur atrodas mūsu pārstāvniecības un noliktavas, šobrīd nav tādu risku.

Mēs arī neplānojam doties valstīs, kur šādi riski pastāv, taču neizslēdzam šo valstu klientu apkalpošanu, izmantojot kaimiņvalstis.

Lielākais risks ir politiskā nestabilitāte, un, tiklīdz plānojam apgūt kādas valsts tirgu, mēs ļoti izvērtējam, kāda tur ir politiskā situācija, līdz pat tādām detaļām, kad tur ir bijušas iepriekšējās parlamenta vai prezidenta vēlēšanas.

No jūsu teiktā izriet, ka jūs varat veicināt atsevišķu valstu eksportu. Piemēram, strādājot Nigērijā, jūs varat apgādāt arī klientus no tādām valstīm kā Nigēra vai Mali, kur politiskā situācija ir sarežģītāka?

Precīzi. Tas ir mūsu virsmērķis – izveidot infrastruktūru, kad mēs ne tikai importējam, bet varam arī eksportēt. Šobrīd tas jau notiek. Mums ir analogi uzņēmumi Dienvidaustrumu Āzijā, un šobrīd mērķtiecīgi meklējam preces, zinot, ko mēs gribam eksportēt no Āfrikas uz Āziju. Attiecībā uz Āfriku ir jānorāda, ka
līdz šim tā ir bijusi milzīgs dažādu galaproduktu importētājs. Savukārt mēs Āfrikā importējam vai uz vietas sagādājam izejvielas, lai attīstītu ražošanu.

Kā jūs ietekmē pasaules ekonomikas neprognozējamība, tajā skaitā tā, kas saistās ar ASV ieviestajām paaugstinātajām ievedmuitām?

Attiecībā uz importa tarifiem visas ziņu lentes ir pilnas ar dažādiem aprakstiem par tirdzniecības kariem starp Rietumu lielvarām. Mēs pamatā darbojamies tajā pasaules daļā, kur no ASV tarifiem nevienam ne silts, ne auksts. Piemēram,

Zambija neko daudz neeksportē uz ASV un otrādi. Rietumu pasaule Āfrikas kontinentu redz kā izejvielu noliktavu, savukārt, ja mēs runājam par Dienvidaustrumu Āziju, tad tur ietekme ir lielāka. Mēs darbojamies
Vjetnamā un Taizemē, kur tirdzniecība ar ASV notiek diezgan aktīvi un importa tarifu esamībai ir lielāka nozīme. Taču ir jānorāda, ka no savas darbības mērogu viedokļa mēs esam pietiekoši dinamiski un varam izvēlēties, vai kaut ko sūtām no Eiropas uz Āziju, vai no Brazīlijas uz Āziju, vai no Āfrikas uz Āziju un otrādi.

Āfrika nereti tiek uzskatīta par nākošo desmitgažu augošāko reģionu pasaulē. Vai saskatāt tur vēl plašākas biznesa iespējas, nekā jums tur šobrīd ir? Vai redzat perspektīvas, ka arī citi Latvijas uzņēmumi tur ir varētu attīstīt savu darbību?

Pilnīgi noteikti. Tā ir arī mūsu vēlme pastāstīt plašākai sabiedrībai, ko mēs darām, un iedrošināt. Deviņdesmitajos gados noteikti kāds vācietis skatījās uz Latviju un domāja, ka te nekad kāju nespers. Mums pašiem, šeit dzīvojot, nešķita, ka te notiktu kaut kas ļoti slikts. Protams, bija kaut kāda biznesa
kultūras specifika, jumti, bandīti, bet mēs zinājām, kā tajā visā eksistēt, kā dzīvot, kā attīstīties.

Es negribētu dramatizēt vai jebkā kā noniecināt visu kontinentu, bet atsevišķos aspektos tur ir kaut kas līdzīgs.

Mēs neskatāmies uz to kā uz kaut kādu mežonīgu kontinentu, mēs saprotam, ka katrā valstī ir sava specifika, bet vienlaikus milzīgas, milzīgas iespējas.

Tur ir iedzīvotāju skaits, kurš strauji aug un kuru labklājība arī strauji aug. Viņu labklājība gan aug no ļoti zema punkta, tāpēc absolūtos skaitļos tie skaitļi varētu šķist mazi, bet kāda produkta patēriņa pieaugums par 10%kādā no valstīm nozīmē ļoti strauju kāpumu absolūtos skaitļos.

Mēs sākām ar to, ka vedam turp ražošanas izejvielas, kuras tur uz vietas nevar dabūt, tagad jau skatāmies, kā atsevišķas ražošanas izejvielas turp aizvest un samaisīt, veicot pirmapstrādi, un ražot kādu produktu sagataves. Mums vēl vajadzētu attīstīt pāris ražošanas fāzes, un tad mēs tur varētu ražot lopbarību. Šobrīd mums vēl pietrūkst resursu, lai visus šos procesus iedzīvinātu, bet ražošanas attīstības iespējas tur ir, un tirgus ir nepiesātināts.

Salīdzinoši var teikt, ka mēs esam mežā, kurš ir pilns ar sēnēm un neviens cits tur neuzdrošinās ieiet. Gribam iedrošināt mūsu uzņēmējus: nāciet, iespējas tur ir. It īpaši no mūsu reģiona. Mums ir ir īpaša biznesa kultūras un vēstures bagāža, jo neesam dzimuši vienkāršākajos laikos.

Iespēja adekvātāk reaģēt uz visu, kas tur notiek?

Tā ir. Āfrikā nedrīksti viens pats naktī atrasties uz ielas. Mums pirms divdesmit gadiem arī visi zināja, ka tā nevajag darīt. Kādam vācietim vai francūzim to varētu būt grūtāk “sagremot”. Biznesa vidē ir līdzīgi. Būsim godīgi, mēs bieži no kādām valsts iestādēm sastopamies ar reiderismu vai izspiešanu. Mūsu uzņēmēji kādreiz ar kaut ko līdzīgu ir sastapušies, un mēs zinām, ja kaut kas nestrādā kā vajag, tad tam ir iemesls. Mēs to saprotam uzreiz, nevis ejam pie iestāžu pārstāvjiem un uzklausām dažādus muļķīgus argumentus. Ar to es nesaku, ka mēs kaut kādā veidā kultivējam korupciju. Es ar to saku, ka mēs uz notiekošo spējam reaģēt daudz ātrāk nekā uzņēmēji no valstīm, kur vēsturiski biznesa vide ir bijusi ļoti sakārtota.

Vai jūs rosinātu arī citus Latvijas uzņēmumus doties uz Āfriku?Kuras no kontinenta valstīm šobrīd ir ar labāko attīstības potenciālu un vienlaikus politiski salīdzinoši mierīgas?

Es pilnīgi noteikti iedrošinātu. Liela daļa valstu tur ir agrāras – orientētas uz lauksaimniecību. Tur ir meži, graudkopība, lopkopība tāpat kā pie mums Latvijā. Mums ir pieejamas zināšanas šeit, kuras mēs varam izmantot tur. Runājot par konkrētiem reģioniem, pievilcīga ir Austrumāfrika – Kenija, Tanzānija.

Šīs valstis ir politiski un ekonomiski līdzsvarotākas.

Tajā pašā laikā ir jāteic, ka šis miers piesaista arī citus interesentus. Kā starta punktu es noteikti minētu Austrumāfriku. Ir drošāk, ka tur kaut kas izdosies, un tad, “sajūtot garšu”, var doties uz valstīm ar straujāku izaugsmes potenciālu. Taču tur, kur ir lielākas izaugsmes iespējas, ir arī lielāki politiskie riski.

Kas jums ir galvenie noieta tirgi?

Āfrikā mums lielākie tirgi ir Kenija un Nigērija. Nigērija ir milzīga, un tā nākotnē varētu būt ceturtā vai piektā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita. Līdz ar to potenciāls tur ir milzīgs un skaitļi vien jau teic, ka turp ir jādodas. Ja mēs runājam par citiem tirgiem, tad Dienvidaustrumu Āzijā tā ir Vjetnama, Kambodža, Taizeme, Indonēzija. Tās vairs nevar īsti uzskatīt par jaunattīstības valstīm, bet tās ir valstis ar milzīgām populācijām, kur ļoti strauji aug ražošana. Dienvidaustrumu Āzijas reģions attīstās ļoti strauji, jo Ķīnā ražošana kļūst pārāk dārga. Mēs jau zinām, ka ražošana migrē uz dienvidiem, un gatavojamies tam, lai savlaicīgi ienāktu attiecīgajos tirgos.

Parunāsim par naudu. Jūs esat tikuši arī pie Pasaules Bankas finansējuma. Kāds ir tā modelis un ar ko tas atšķiras no citiem finansējuma veidiem?

Mums ar Pasaules Banku ir noslēgts investīciju garantijas līgums. Tas nenozīmē, ka Pasaules Banka mums ir iedevusi naudu, bet tā ir sniegusi mums tādu kā apdrošināšanas polisi. Būtībā ar to šī finanšu institūcija pasaka: “LIONPRO Group” ir investējusi līdzekļus Āfrikā un, ja kādu politisku risku, kara, vai reiderisma dēļ viņiem radīsies negatīvas finanšu sekas, mēs šīs sekas novērsīsim.” Tātad samaksāsim vai nepieļausim šādu apstākļu iestāšanos. Ko tas dod mums? Mums tas dos iespēju iet pie jebkura aizdevēja un teikt: klau, jūs mums droši varat dot naudu, ja vien ticat, ka no biznesa viedokļa mēs ar to mākam apieties. Pārējos riskus nosedz Pasaules Banka. Tādējādi mums tiek pavērtas jaunas iespējas finansējuma piesaistē.

Varat izlaist obligācijas ar zemāku procentu likmi?

Jā, tā ir. Tagad mēs visiem investoriem varam teikt, ka visi tie riski, kas asociējas ar darbību Āfrikā, izzūd, jo nopietnākā finanšu organizācija pasaulē ir paziņojusi, ka tiks ar tiem galā.

Vai jūsu minētais Pasaules Bankas finansējums jeb garantijas ir orientētas uz kādu atsevišķu valsti vai jūsu darbībai kopumā?

Pašreizējais līgums ir noslēgts attiecībā uz ieguldījumiem Kenijā.

Tas bija ļoti svarīgi, jo Pasaules Banka šādus finanšu instrumentus nepiešķir gluži kuram katram.

Lai to dabūtu, bija nepieciešams gadu ilgs process, kura laikā mēs gājām cauri dažādām intervijām un auditiem. Pasaules Banka ir attīstības organizācija un savu finansējumu piešķir uzņēmumiem, kuri ar savu darbību var pierādīt, ka vietējā sabiedrība no tā iegūst vai, vienkāršoti sakot, – pasaule kļūst labāka. Esam unikāli ar to, ka esam pirmais uzņēmums Latvijā, kas šādu līgumu ir noslēdzis.